Nosaukums: Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes

Autore: Kristīne Krauze-Slucka

Tehnoloģija: video, analogi veidoti foto attēli

Kolekcija: RIXC

Gads: 2020

Apraksts:

Fotoattēli kā sociāli artefakti pārnes kādas norises fragmentus statiskā formātā. Fotoattēla attīstīšana uz gaismas jutīgā papīra ir ķimikāliju un ūdens mijiedarbības rezultāts; apvienojoties cilvēka slāpēm pēc arvien jaunu attēlu radīšanas un šo ķimikāliju izmantošanas, lai šos attēlus iegūtu – veidojas situatīvs paradokss. Sūzena Sontāga savā esejā “Par fotogrāfiju” atzīmē, ka fotogrāfija kalpo kā sirdsapziņas bikstītāja, kur iespaids -  kādu visaptverošā fotogrāfiju klātbūtne atstāj uz mūsu ētisko uztvērīgumu - nav aplēšams. Piesārņojums ir abpusējs: gan vizuāls, gan ekoloģisks. Savukārt ūdens simboliskā nozīme vēstures gaitā ir gana daudz mitoloģizēta, ko var noreducēt līdz trim galvenajiem aspektiem: tas ir dzīvības avots, tīrīšanas līdzeklis un reģenerācijas centrs; taču  evolūcijas kontekstā tas transformējas ne tikai par tehnoloģisku, bet arī ekonomisku un politisku instrumentu. Tas ir “jaunais nākotnes zelts”.

Darbs sevī apvieno fotogrāfijas tapšanas materialitātes un cilvēka ekosistēmiskās aktivitātes mijiedarbību. Iepludinot ūdenī fotoķīmijas fragmentus, un fiksējot tos uz gaismas jutīgā fotopapīra, atklājas biomorfiski elementi. Tā vien šķiet, ka šīs ainavas fiksējumi atklāj jaunus, vēl nenoformējušos nākotnes organismus.

Kristīne Krauze-Slucka ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Savā praksē pēta cilvēka un dabas attiecību pārmaiņu tēmu, pievēršot uzmanību adaptācijas un hibridizācijas norisēm, priekšplānā bieži vien izvirzot izvēlētā medija materialitātes aspektus. Latvijā izstādēs piedalās kopš 2017.gada, ieskaitot “Latvijas Mākslas akadēmijas gadsimta izstādi” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (2019) ar darbu “Pakļāvīgs pieskāriens”. Šogad Kristīne Krauze-Slucka saņēmusi gleznotāja Valdemāra Tones fonda stipendiju.