Izstādē redzami video darbi, kas veidoti izmantojot vairāku gadu garumā attīstītās eksperimentālās prakses paņēmienus, kas balstīta analogo un digitālo video tehnoloģiju hibrīdā pielietojumā. Darbus raksturo ģeneratīva un algoritmiska pieeja kompozīcijai, kas ietver signālu apstrādi un ierakstu sesijas reāllaikā. Analogā video signāla apstrādei tiek izmantotas speciāli veidotas iekārtas un slēgumi, kas zināmā mērā darbojas ārpus video standarta parametru robežām. Video darbos ir iekļauti fragmenti ar mēģinājumiem fiksēt šo robežstāvokļu vizuālās izpausmes, tverot attiecības starp stabilitāti un sabrukumu.

Izstādē ir eksponēts divu kanālu video, kur katrs video darbojas autonomi (nesinhroni), tomēr vienlaikus nebeidzami ģenerējot jaunas kompozīcijas struktūras svārstoties stāvokļos, kuros kaut kas neatbilst vai nesaskan, bet neizslēdz spontānas sinhronitātes iespējamību. Abus video veido identiska satura fragmenti ar trīsdimensionālu ģeometrisku figūru (kubs, tetraedrs, oktaedrs, dodekaedrs, ikosaedrs) atveidiem. Video fragmenti ir iegūti manipulējot un pārveidojot VHS ierakstus.

Viens no izstādes darbiem ir 50 minūšu garš video, kura pamatā ir audio un video signāla ieraksts no performances sadarbībā ar Clausthome (“Ēnā”, 9.11.2024., Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīca). Video tika miksēts reāllaikā, izmantojot vairākus signālu avotus. Miksēšanai tika izmantota datorprogramma ar apjomīgu iepriekš ierakstītu video fragmentu datubāzi, kā arī ar datoru savienots videomikseris ar vairākiem analogā signāla avotiem. Tika izmantoti VHS kasetēs ierakstīti materiāli savienojumā ar analogā video signāla modulēšanas iekārtām. Datorprogrammas vadībai tika izmantots MIDI interfeisa kontrolieris. 

Šāds visai samudžināts signālu un iekārtu slēgums ļauj vēlamās norises kontrolēt ar pirkstiem – bīdot un grozot potenciometrus, ieslēdzot, izslēdzot vai arī piespiežot dažādus slēdžus un taustiņus. Šī manuālā kontrole pieļauj salīdzinoši vienkārši veikt vairākas darbības vienlaicīgi, kas ne vienmēr ir ērti izdarāms izmantojot datorprogrammu digitālo interfeisu.

Izstādītais video ieraksts nav performances tieša dokumentācija. Lai arī tas ir īsināts, tas nav koriģēts vai kā citādi pārveidots. Performancē video signāls tika translēts deviņos dažādos TV (CRT) ekrānos. To atšķirīgā kvalitāte un nolietojuma pakāpe radīja neviendabīgas signāla interpretācijas versijas, ko pastiprināja ekrānu lineārais izkārtojums kompaktā grupā.

Clausthome skaņu kolāžu veido modulāro sintezatoru ģenerētas frekvences un ritmiskas struktūras, elektromagnētiskā lauka trokšņi un fragmenti no apjomīga skaņu ierakstu arhīva, kurā ir fiksēti saistoši skaņas fenomeni, kas atrasti sērfojot radioviļņu spektrā. Šie dažādie signāli, dūkoņa, pulsējošie trokšņi, balsis un vārdi, kas pēkšņi iznirst un sabrūk, tas viss tiek rekombinēts, filtrēts un transformēts rūpīgi pārdomātos skaņas tēlos.

***
Paldies Laurim Vorslavam un Ģirtam Radziņam (Clausthome),
Uģim Albiņam, Raitim Šmitam un Latvijas Mākslas akadēmijai

Mārtiņš Ratniks strādā audiovizuālas performances un video mākslas jomās. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Viņš ir piedalījies elektroniskās mākslas un mediju centra “E-LAB” darbībā un kopš 2000. gada ir jauno mediju kultūras centra “RIXC” biedrs, iesaistoties dažādos sadarbības projektos un veidojot grafikas dizainu RIXC publikācijām. Kopš 1998. gada – mākslinieku grupas F5 (“Famous Five”) dalībnieks. F5 sastāvā piedalījies vairākās starptautiski nozīmīgās izstādēs, tostarp pārstāvējis Latviju 25. Sanpaulu biennālē (2002), 51. Venēcijas biennālē (2005). Jau divdesmit gadus sadarbojas ar grupu Clausthome, veidojot audiovizuālas performances. Šobrīd Mārtiņš Ratniks ir pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā, Audio-vizuālo mediju mākslas nodaļā kā arī studē Profesionālās doktorantūras programmā.

Atbalstītāji: Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds

Aicinām skolēnu grupas pieteikties izstādes apmeklējumam, nosūtot ziņu uz e-pastu: rixc@rixc.org