ENG Presei Atbalstītāji Kontakti

Festivāls

 “Datu sanesas”

Izstāde “Datu sanesas” demonstrē darbus, ko radījuši mūsu laika ietekmīgākie datu dizaineri, kā arī mākslinieki, kas datus izmanto kā mākslas mediju. Kā mēs varam izmantot datu mediju, lai atspoguļotu mūsu komplicētās sabiedrības un nokļūtu viņpus tik vienkāršotām kategorijām kā “vispopulārākais” un “visvairāk patīk”? Kā mēs varam organizēt “datu sanesas”, kas strukturē mūsu dzīves, lai atklātu to jēgu un skaistumu? Kā izmantot “lielos datus”, lai mēs varam ieraudzīt pagātni un tagadni neparastāku un svaigāku?

Ja glezniecība bija klasiskā laikmeta māksla, un fotogrāfija bija modernā laikmeta māksla, tad datu vizualizācija ir mūsu tīklotā digitālā laikmeta māksla. Tā vietā, lai skatītos uz ārējo pasauli un attēlotu to dažādos interesantos veidos, kā to ir darījuši modernistu laika mākslinieki (vai kā to labi veic arī Instagram filtri), datu dizaineri un mākslinieki uztver un reflektē mūsu sabiedrības jaunās datu realitātes.

Šogad RIXC festivāla īpašais viesis ir Ļevs Manovičs no ASV, grāmatas “Jauno mediju valoda” (tulk. RIXC, 2006) autors, Software Studies Initiative dibinātājs, kas 2014. gadā ir atzīts par vienu no 50 interesantākajiem nākotnes veidotājiem. Ļevs Manovičs ir arī izstādes “Datu sanesas” kurators kopā ar Rasu Šmiti un Raiti Šmitu.

Mākslinieki / Artists:

SPIN Unit (EU), Moritz STEFANER (DE), Frederic BRODBECK (DE), Kim ALBRECHT (DE), Boris MÜLLER (DE), Marian DÖRK (DE), Benjamin GROSSER (US), Maximilian SCHICH (DE/US), Mauro MARTINO (IT/US), Periscopic (US), Pitch Interactive (US), Smart Citizen Team (ES), Lev MANOVICH / Software Studies Initiative (US), Daniel GODDEMEYER (DE/US), Dominikus BAUR (DE), Mehrdad YAZDANI (US), Alise TIFENTALE (LV/US), Jay CHOW (US), Semiconductor (UK), Rasa SMITE, Raitis SMITS / RIXC (LV), Martins RATNIKS (LV), Kristaps EPNERS (LV).

VIETAS SAJŪTA (2015)

SPIN Unit

Divas lielformāta izdrukas

Runājot par pilsētas tekstūru, mēs nonākam pie uzskata, ka urbānā ainava ir fizisks objektu, tukšumu un to redzamo attiecību sakārtojums. Gadu desmitiem urbānās morfoloģijas joma ir tiekusies atklāt, mērīt un pētīt šīs attiecības, lai uzzinātu vairāk par pilsētas formas evolūciju. Tajā pašā laikā sociālie mediji ir kļuvuši par ierastu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Pētniekiem sociālie mediji sniedz brīvu pieeju lielam daudzumam aktuālu un kvalitatīvu datu, ko var izmantot, lai pētītu urbānās aktivitātes un cilvēku mijiedarbību. Sociālo mediju dažādo formu, kā Twitter, Instagram un Foursquare, specifiskās iezīmes paver dažādas iespējas gan kvantitatīvajai, gan kvalitatīvajai analīzei.

Šajā darbā grupas SPIN Unit mērķis ir “uzlauzt” neredzamo pilsētu, izmantot urbāno telpu slepenās stiprās puses un izpētīt, kā daudzās iezīmes, visi dažādie urbānā auduma slāņi saplūst kopā.

Ar mērķi apvienot mākslu un zinātni, lai pētītu pilsētas, SPIN Unit ir apvienojušies starptautiskā profesionāļu tīklā. Lai arī SPIN Unit bāze šobrīd atrodas Tallinā, grupā šobrīd ir desmit dalībnieku visā Eiropā.

http://www.spinunit.eu

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

NEPARASTAIS UN IKDIENIŠĶAIS: 144 STUNDAS KIJEVĀ (2014)

Ļevs Manovičs (ASV), Mehrdads Jazdani (ASV), Alise Tīfentāle (Latvija / ASV), Džejs Čovs (ASV)

Lielformāta izdruka

“Neparastais un ikdienišķais: 144 stundas Kijevā” ir pirmais projekts, kurā analizēta Instagram lietošana sabiedrības apvērsuma laikā, izmantojot skaitļošanu un vizualizēšanu. Autori pēta, kā neparastu notikumu laikā šis neparastais pastāv līdzās (Instagram) ikdienišķajam. Vizualizācija šajā izstādē sastāv no 13 208 fotogrāfijām, ko koplietojuši 6 165 Instagram lietotāji Kijevas centrālajā daļā 2014. gada 17.–22. februārī (Eiromaidana nedēļā 2014. gadā). Fotogrāfijas sakārtotas pēc to koplietošanas datuma/laika, no augšas uz leju un no kreisās uz labo pusi. Fotogrāfijas no sadursmēm Maidanā, politiski saukļi un nodedzinātas automašīnas un ēkas parādās blakus visam pārējam. Cilvēki turpina dzīvi un atzīmē “patīk” tāpat kā jebkurā citā dienā. Neparastais pastāv blakus ikdienišķajam. Autori to saskatīja savāktajos attēlos, un tā bija viņu motivācija uzsākt šo projektu.

Dr. Ļevs Manovičs ir septiņu grāmatu autors, tajā skaitā “Jauno mediju valoda” (The MIT Press, 2011; tulk. latviešu valoā RIXC, 2006). Dr. Ļevs Manovičs ir Ņujorkas pilsētas universitātes (CUNY) Pēcdiploma centra  profesorsun Software Studies Initiative vadītājs. 2014. gadā Dr. Ļevs Manovičs tika iekļauts 50 “visinteresantāko cilvēku sarakstā, kuri veido nākotni” (The Verge).

Dr. Mehrdads Jazdani ir Sandjego Kalifornijas Universitātes (UCSD) Kalkommas telekomunikāciju un informācijas institūta zinātniskais pētnieks.

Alise Tīfentāle ir mākslas vēstures doktora grāda kandidāte Ņujorkas pilsētas universitātes Pēcdiploma centrā. Alises Tīfentāles zinātniskā pētniecība un kuratores un redaktores darba fokusā ir fotogrāfija mākslā un populārajā vizuālajā kultūrā.

Džejs Čovs ir tīmekļa programmētājs Katanā (Sandjego, Kalifornija) un Software Studies Initiative pētnieks.

http://www.the-everyday.net

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

STADTBILDER / PILSĒTAS AINAVA (2013)

Morics Štefaners (Vācija)

Trīs lielformāta izdrukas, video

Stadtbilder ir mēģinājums kartēt pilsētu digitālo formu. Ja tradicionālās kartes attēlo ēkas, ceļus un fizisko infrastruktūru, šīs kartes atklāj vietas, kurās un kādā veidā pilsēta ir dzīva. Kartes parāda visu digitāli atzīmēto interneta pieejas punktu pārklājumu pilsētā, – tie ir restorāni, viesnīcas, naktsklubi utt., kuru atrašanās vietu informācija savākta no tādiem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem kā Yelp un Foursquare. Šīs kartes neattēlo ielas, dzelzceļa līnijas, ēkas. Vienīgais izņēmums ir upes un ezeri, jo tie palīdz skatītājam uztvert informāciju, kā arī ietekmes dēļ, kāda ir šīm ūdenstilpnēm pilsētas formu veidošanā.

http://stadt-bilder.com

http://uberblic.com (datu avots)

Morics Štefaners strādā kā “Truth and Beauty Operator” (“Patiesības un skaistuma operators”), apvienojot datu vizualizāciju un informācijas estētiku. Ar pieredzi kognitīvajās zinātnēs un interfeisa dizainā, Morica Štefanera darbs līdzsvaro analītiskos un estētiskos aspektus kompleksajā kartēšanas pasaulē.

http://truth-and-beauty.net

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

CINEMETRICS (2011)

Frederiks Brodbeks (Vācija)

Instalācija / interaktīva datu vizualizācija

Cinemetrics ir projekts, kas apkopo un vizualizē video datus, lai atklātu filmu vizuāli raksturojošās pazīmes un izveidotu to “pirkstu nospiedumus”. Tāda informācija kā montāžas struktūra, krāsa un kustība tiek izdalīta, analizēta un pārveidota animētos grafiskos attēlojumos tā, lai katru filmu varētu uzskatīt kā vienotu veselumu un salīdzinātu savā starpā, tām atrodoties vienai blakus otrai. Tā kā pilnmetrāžas filmas ir no laika atkarīgs medijs, tās var redzēt tikai pa vienam attēlam vienā laikā, – tādēļ tas ir izaicinājums tās fiksēt un attēlot tās kā vienu veselumu. Izmantojot grafiskos pirkstu nospiedumus, Cinemetrics ļauj novietot divas vai vairākas filmas blakus vienu otrai un uzreiz redzēt līdzības un / vai atšķirības, piemēram, vai tas ir oriģināls vai jauns ekranizējums, viena žanra / sērijas filmas, atšķirīgus kino uzņemšanas laikmetus, viena konkrēta režisora filmas.

http://cinemetrics.fredericbrodbeck.de

Frederiks Brodbeks studējis grafisko dizainu Vācijā un Nīderlandē. Šobrīd strādā par dizaineri un radošo kodētāju Hāgā.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

UZ BRODVEJAS (2014)

Daniels Godemeijers (Vācija/ASV), Morics Štefaners (Vācija), Dominikuss Baurs (Vācija), Ļevs Manovičs (ASV)

Tīkla vietne un interaktīva tiešsaistes lietojumprogramma

Interaktīvā instalācija un tīkla lietojumprogramma “Uz Brodvejas” ataino dzīvi 21. gadsimta pilsētā kompilācijā no 40 miljoniem datu punktu un sociālo mediju attēliem, aptverot 13 jūdzes no Brodvejas, kas šķērso Manhetenu. Rezultātā ir iegūts jauns skats uz pilsētu, ko radījušas simtiem tūkstošu cilvēku koplietotās aktivitātes un mediji. Kā mēs vislabāk varam attēlot “datu pilsētu”? Mēs nevēlējāmies rādīt datus ierastā veidā kā grafikus un skaitļus. Mēs arī negribējām izmantot citu ierastu datu attēlošanas veidu – karti. Mūsu pētījumu rezultāts ir “Uz Brodvejas” – vizuāli bagāts, uz attēliem orientēt interfeiss, kurā skaitļiem ir tikai sekundāra loma, bet kartes netiek izmantotas. Ar šo projektu tiek piedāvāta jauna vizuālā metafora, kā uztvert pilsētu – vertikāla attēlu grēda un datu slāņi. Projektā ir 13 šādi slāņi, kuri visi sakārtoti pēc atrašanās vietām uz Brodvejas. Izmantojot unikālo interfeisu, uzreiz var redzēt visus datus vai pietuvināt un doties pa Brodveju no kvartāla uz kvartālu.

http://on-broadway.nyc

http://on-broadway.nyc/app

Daniels Godemeijers ir neatkarīgs vizualizāciju dizainers, kurš pēta plaši pieejamās informācijas ietekmi kultūrā, lai radītu jaunus produktus un pakalpojumus. Ieguvis maģistra grādu Karaliskā mākslas koledžā. Morics Štefaners / The Truth and Beauty Operator ir neatkarīgais konsultants un informācijas vizualizētājs. Ieguvis maģistra grādu interfeisa dizainā un bakalaura grādu kognitīvajās zinātnēs. Dominikuss Baurs ir datu vizualizēšanas un cilvēku-mobilo ierīču mijiedarbības dizainers, ieguvis Ph.D. grādu mediju informātikā Minhenes Universitātē. Ļevs Manovičs ir digitālās mākslas un kultūras eksperts, datorzinātņu profesors CUNY Pēcdiploma centrā, Software Studies Initiative vadītājs.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

KULTŪRGRĀFIJA (2014)

Kims Albrehts, Boriss Millers, Marians Dorks (Vācija)

“Kultūrgrāfija” ir interaktīvs tīkla instruments, kas pēta kultūras informācijas apmaiņu laika gaitā, ko pazīst arī ar apzīmējumu “mēmes”. Uztverot kultūras darbus kā mezglus un ietekmes kā savienojumus starp tiem, šādu kultūras tīklu vizualizācija var sniegt jaunu ieskatu bagātīgajās kultūras attīstības savstarpējās saiknēs. Grafikas attēlo kompleksas filmu atsauču attiecības, kombinējot makroskatus, sasummējot 100 gadu filmu ietekmes ar mikroskatiem, piedāvājot tuvplānu uz individuālām filmām. Makroskats parāda uz sevi vērsta varoņa uzplaukumu postmodernajā kino, savukārt mikrolīmenis ilustrē atšķirības starp atsevišķām filmā, kad uz tām tika veidotas atsauces un kas to tika darījis. Vizualizācijas piedāvā skatījumus, kas ir tuvāk reālajai attiecību komplicētībai nekā to varētu savākti skatījumu vai vērtējumi.

Kims Albrehts ir vizuālais pētnieks un informācijas dizainers, šobrīd strādā Bostonā,  Center for Complex Network Research kā vizualizāciju pētnieks. Darbs “Kultūrgrāfija” radīts sadarbībā ar grafisko dizaineru Borisu Millleru un informācijas pētnieku un dizaineru Marianu Dorku.

http://kimalbrecht.com/

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

DATORI SKATĀS FILMAS (2013)

Bendžamins Grosers (ASV)

Ar datoru radīts augstas izšķirtspējas video

‘’Datori skatās filmas’’ ataino to, ko “redz” datorizēta sistēma, kad tā skatās tās pašas filmas, ko mēs. Šis darbs attēlo šo skatījumu kā epizožu virkni, kur epizodē notiekošais process tiek atskaņots vienā laikā ar oriģinālā gabala skaņas materiālu. Skatītāji tiek aicināti saskatīt atšķirību, kā datora skatījums atšķiras no cilvēka redzējuma un ko šī atšķirība atklāj par mūsu kultūras ietekmēto skatījumu. Kāpēc mēs skatāmies to, ko skatāmies, kad skatāmies? Vai sistēma bez mūsu stāstījuma izjūtas vai vēsturiskā skatījuma redzēs to pašu? Darbs ‘’Datori skatās filmas’’ tika radīts ar datoru, izmantojot paša mākslinieka sarakstītu programmu. Šī programma izmanto datora skatījuma algoritmus un mākslīgā intelekta principus, lai piešķirtu sistēmai sava veida izjūtu par “starpniecību”, ļaujot tai izvēlēties, ko tā skatās un ko ne. Darbā izmantoti seši labi zināmi video fragmenti no populārām filmām, ļaujot skatītājiem pieslēgties savai vizuālajai atmiņai par fragmentu, kad viņi skatās šo darbu. Fragmenti ņemti no šādām filmām: “2001: Kosmosa odiseja”, “Amerikāņu skaistums”, “Pirmsākums”, “Taksists”, “Matrikss” un “Enija Hola”.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

KULTŪRAS KARTĒŠANA (2014)

Maksimiliāns Šihs (DE/ASV), Mauro Martino (IT/ASV)

Interaktīva tīmekļa instrumenta video

Šī animācija destilē simtiem gadu kultūras tikai piecās minūtēs. Vēsturnieku un zinātnieku komanda vēlējās kartēt kultūras mobilitāti, tādēļ viņi izsekoja ievērojamu personību dzimšanas un nāves datus, kā, piemēram, Izraēlas valsts karalis Dāvids un Leonardo da Vinči, sākot no 600. gada pirms mūsu ēras līdz mūsdienām. Izmantojot šos datus kā prasmju un ideju simbolus, karte atklāj intelektuālos “karstos punktus” un izseko tam, kā impērijas aug un sagrūst. Informācija ņemta no Freebase, datubāzes, kas pieder Googleun kurā apkopoti dati par plaši pazīstamiem cilvēkiem un vietām, un citu ievērojamu personību katalogiem. Vizualizācijas autori ir Maksimiliāns Šihs (Teksasas Universitāte Dallasā) un Mauro Martino (IBM Research).

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

IEROČU SLEPKAVĪBAS ASV: NOZAGTIE GADI (2013)

Periscopic (ASV)

Interaktīva tiešsaistes programma un video

Izmantojot datus no ASV Federālā izmeklēšanas biroja Vienotā noziegumu pārskata, šī datu vizualizācijas un pētniecības programma attēlo ar ieročiem veiktās slepkavības 2010. un 2013. gadā, kas ir visjaunākie gadi, par kuriem bija pieejami dati. Vienotais noziegumu pārskats ietver datus, ko brīvprātīgi snieguši policijas iecirkņi visā valstī, un aptver vairāk nekā 285 miljonu ASV iedzīvotāju – 94,6% no kopējā iedzīvotāju skaita, saturot katra nogalinātā cilvēka pazīmes – vecumu, dzimumu, rasi, attiecību statusu ar slepkavu u.c. Taču šī datu kopa neattēlo potenciālās dzīves novērtējumu, kas tika nozagta šiem indivīdiem slepkavības rezultātā. Lai to aprēķinātu, mēs izmantojām Pasaules veselības organizācijas ANO Statistikas komisijas demogrāfisko statistiku un veicām vecuma noteikšanu, balstoties uz vecumu nāves brīdī ASV, savienojot to ar iespējamo nāves iemeslu šajā vecumā. Mēs esam pievienojuši gandrīz reāllaika datus par nāvi ieroču lietošanas rezultātā ASV 2013. gadā. Lai gan dati nav ņemti no tik oficiāla avota kā FIB, tie palīdz mums gūt ieskatu par ikdienā īstenoto vardarbību, izmantojot ieročus. 2013. gada dati ietver arī pašnāvības un ar ieroču lietošanu saistītus negadījumus, kā arī piedāvā dziļāku izpratni par ieroču lietošanas ietekmi ASV.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

KAS NO ACĪM PROM, TAS NO SIRDS LAUKĀ (2013)

Pitch Interactive (ASV)

Interaktīvas tiešsaistes lietojumprogrammas video

“Kas no acīm prom, tas no sirds laukā” ir informatīva tiešsaistes vizualizācija, kurā dokumentēti visi Pakistānā palaistie vadāmie lidmodeļi. Iedvesma veidot šādu vizualizāciju radās citu nepiemērotu mēģinājumu dēļ atspoguļot neredzamā tehnoloģiskā kara ietekmi. Izmantojot Pētnieciskās žurnālistikas biroja datus, vizualizēti visi zināmie ASV un citu valstu apvienoto spēku militārie uzbrukumi kopš 2004. gada, uzrādot datumu, vietu un letālo gadījumu skaitu. Vizualizācija paplašinās ar katru uzbrukumu, kas ģenerē ekrānā laika grafiku. Skatītājs var sīkāk iedziļināties informācijā par katru uzbrukumu, ar datora kursora palīdzību, klikšķinot vai braukājot pār horizontālo laika grafiku. Cilne Victims(angļu val. – “upuri”) sniedz citu skatījumu, parādot apkopotu upuru skaitu pa mēnešiem. Abos attēlojumos dati veido rakstus, rosinot skatītājus apdomāt to realitāti, kas slēpjas zem skaitļiem.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

GUDRAIS PILSONIS (Kopš 2012)

Smart Citizen Team (ES)

Mikroelektronika un interaktīva tiešsaistes programma

Projekts “Gudrais pilsonis” tika uzsākts 2012. gadā, lai ar pašu iedzīvotāju līdzdalību izstrādātu pilsoniskās zinātnes instrumentu ar filozofiju par atvērto kodu. Projekta mērķis ir veicināt ikviena iedzīvotāja interesi par brīvpieejas datiem, programmēšanu, datorzinātni, lietu internetu un pats galvenais – par tehnoloģiju radītajām sociālajām un politiskajām  pārmaiņām, mudinot uz līdzdalību pilsētvidē un aktīvismu. Projekta “Gudrais pilsonis” pamatā ir ģeogrāfiskā atrašanās vieta, internets un brīvpieejas aparatūra un programmatūra datu apkopošanai un koplietošanai, un (nākamajā etapā) – objektu izgatavošanai. Šie objekti savieno cilvēkus ar apkārtējo vidi un pilsētu, lai veidotu vēl efektīgākas un optimālākas attiecības starp resursiem, tehnoloģijām, kopienām, pakalpojumiem un notikumiem pilsētvidē. Tā ir arī platforma cilvēku līdzdalības veicināšanai. Savienojot datus, cilvēkus un zināšanas, platformas mērķis ir kalpot par produktīvu brīvpieejas indikatoru un instrumentu izstrādes un izplatīšanas mezglpunktu un vēlāk arī – platformu kolektīvai pilsētas būvēšanai saviem iedzīvotājiem.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

RUNĀ AR MANI. PĒTOT CILVĒKU-AUGU KOMUNIKĀCIJU (2011-2015)

Rasa Šmite, Raitis Šmits, Mārtiņš Ratniks (LV)

Time-lapse video, sietspiedes druka, 3D druka

“Runā ar mani” ir mākslas pētījums par cilvēku un augu komunikāciju. Arī zinātnieki mūsdienās ir veikuši dažādus eksperimentus, lai pārbaudītu seno pieņēmumu, ka komunikācija ar augiem palīdz tiem augt labāk. RIXC mākslinieki izstrādāja cilvēku-augu komunikācijas interfeisu, kuru izmantojot cilvēki tika aicināti sūtīt iedvesmojošas ziņas dzīvajiem augiem, kas auga dažādās izstāžu zālēs un bija “aprīkoti” ar tīkla kameru, bezvadu interneta pieslēgumu un skaļruņiem. Divu gadu laikā veicot šo cilvēku-augu komunikācijas eksperimentu dažādās pilsētās – Tallinā, Bāzelē, Rīgā un Ventspilī – mēs saņēmām vairāk nekā 13 000 ziņu. Šī projekta rezultāti tika apkopoti grāmatā, kas iepazīstina ar projekta ideju, veiktajiem eksperimentiem un analizē saņemto vēstījumu saturu. Ir radīti arī citi jauni mākslas darbi – time-lapsevideo no tīkla kameras attēlu arhīva, kā arī drukas darbi sietspiedes tehnikā un 3D burti, attēlojot biežāk lietotos vārdus un to savstarpējās attiecības, izmanotjot datus kā mākslas mediju.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

SKRĒJIENS (2015)

Kristaps Epners (LV)

Grāmata, video

Skriešanas rituāls ir mākslinieka ikdienas regulāra prakse. Kopš 2012. gada oktobra ceļojumos līdzi tiek ņemta video kamera. Neviena skrējiena reize neatkārtojas, kaut arī reizēm gadās atkārtot vienu un to pašu maršrutu. Skriešana līdzinās dienasgrāmatas rakstīšanai, vārdus aizstājot ar attēliem un skrējienu trajektoriju līknēm.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

VIĻŅA GARUMA JOSLA 9 (2015)

Semiconductor: Ruta Džārmena un Džo Gerhardts (UK)

Gaismas kastes

“Band 9”instalācija aplūko dabu zinātnes ietvaros. Deviņās gaismas kastēs demonstrēti zinātniski mākoņdati, kas uztverti no kosmosa ar attālinātās izpētes satelītu, kas riņķo ap Zemi. Izmantojot optikas sensorus, satelīts savāc atstaroto gaismu dažādos elektromagnētiskā spektra viļņu garumos. Koncentrējoties uz ļoti maziem gabaliņiem, zinātnieki var izcelt individuālas parādības, kā šo viļņa garuma joslu, ko redzam šeit, – tā ir izstrādāta, lai attēlotu mākoņus lielā augstumā, ko dēvē par spalvmākoņiem (Cirrus). To, ko mēs redzam attēlos, nosaka uztveršanas tehnoloģija; satelīts skenē 115 jūdzes platus vālus, kas riņķo ap zemi no ziemeļiem uz dienvidiem, un jebkas ārpus konkrētajiem viļņu garumiem tiek ierauts melnajā starptelpā. Leņķis, kādā gaismas kastes ir uzstādītas, atdarina slīpumu, kādā dati tikuši ievākti un arhivēti. Demonstrējot neapstrādātos satelīta datus un izmantojot paņēmienus, ko nosaka uztveršanas tehnoloģija, Semiconductor pēta, kā tehnoloģijas, kuras veidotas, lai pētītu dabu, darbojas kā starpnieks mūsu pieredzei un izpratnei par to.

KONTAKTI

rixc@rixc.org

+371 67228478 (birojs)

+371 26546776 (Rasa Šmite)