ENG Presei Atbalstītāji Kontakti

Jaunumi

No 2019. gada 18. oktobra līdz 2020. gada 18. janvārim būs apskatāma 

OU\ /ERT izstāde TRANSPALETTE laikmetīgās mākslas centrā Buržā, Francijā.

Šī izstāde ir turpinājums  UN/GREEN: NATURALLY ARTIFICIAL INTELLIGENCES izstādei,

kas šogad bija apskatāma Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Rīgā.

Komunikācija ar augiem, uzlabojot to attiecības ar zināšanām par burvestībām, izgudrojot eko-tehniskas sistēmas, kurās cilvēks kļūst lieks, dejošana ar pitoplanktoniem, herbicīdu noturīgu dārzu veidošana vai virtuālu koku stādīšana, lai samazinātu mūsu CO2 pēdas nospiedumu digitālajā dzīvē, slima ķermeņa ārstēšana ar orgānu vai molekulāriem transplantiem, vai arī hiper-toksisku zaļo pigmentu sintezēšana, tas viss ir tālu no idealizētās pastorālās dabas ainavām. OU\ /ERT mākslinieki rosina debates par izplatītām un pārprastām zaļā nozīmēm, izceļ gaismā augus un citas simbiotiskas radības. Starp sugām izveidojušās alianses, kas izaicina antropocentriskos apgalvojumus visuresošā zaļās smadzeņu skalošanas laikmetā. Neuzticoties ‘’zaļajam’’  un virspusējām metaforām, tie uzstāj uz situētu zināšanu nozīmīgumu saistībā ar mums apkārtesošajiem hlorofilajiem organismiem, kas ir tik svarīgi visām dzīvības formām. 

OU\ /ERT projekts: Fitofilija - Hlorofobija - Situētās Zināšanas izaicina antropocentriskos apgalvojumus laikmetā kur visur klātesošā ir ‘’zaļā’’ propoganda, kas nomaskē kaitējumu, ko neierobežots kapitālisms nodara ekoloģiskajām un sociālajām sistēmām. Šis mākslinieciskās darbības projekts paver lauku priekš jautājumiem un liek uzsvaru uz materiālu, epistemoloģiskas un politiskas apņemšanās nozīmību mākslā ekoloģiskas krīzes laikā.

Tādēļ uzaicinātie mākslinieku fiziski iesaistās ‘’dzīvošanas’’ formu meklējumos un uztver ķermeņus kā multidimensionālas un simbiotiskas būtnes, starpsugu ekoloģijas, vienlaikus dekonstruējot ontoloģijas, kuru pamatā ir tikai cilvēka individualitāte. OU\ /ERT tādējādi apšauba modernās civilizācijas tendenci gribēt ‘’visu zaļu’’, kā hiperkompensāciju. Balstoties pārprastā veģetācijas interpretācijā , cilvēks uztver ‘’zaļo’’ kā analoģiju naturālajam, kamēr elektromagnētiskā spektra uztvere saistībā ar zaļo atklāj, pāri visam citam, antropocentrismu:

cilvēka acs bioloģiskās evolūcijas dēļ ar vislielāko asumu izšķir zaļo krāsu, turpretim šis viļņa garums ir bezjēdzīgs augu fotosintēzes procesam, kuru hlorofils fotosintēzes veidā absorbē zilo un sarkano gaismu, bet atstaro emisijas spektru, kas pārsvarā atbilst zaļai kā 'pārpalikums'.

Ņemot vērā, ka cilvēki vēlās ar šo spektra pārpalikumu definēt pašu augu esenci, šis pārpratums noved pie tā, ka mēs reducējam augu līdz fotosintēzes funkcijai, vai arī to 

kapacitātei samazināt oglekļa dioksīda daudzumu gaisā. Šis paradoks noved mūs pie neuzticēšanās zaļā metaforām, tanī pat laikā uzsverot situēto zināšanu nozīmīgumu par hlorofiliem organismiem , kas sastāda lielāko daļu no planētas dzīvības formām un ir būtiski pārējo dzīvības formu pastāvēšanas nodrošināšanai.  



Trīs galvenie virzieni šajā performanču, izstādes, māslinieciski un zinātniski izglītojošajā projektā ir:

  • mākslā un filozofijā vērojama "augu amorfizācijas" tendence, kas ne tikai ietver refleksiju par centrālitātes un individualitātes jēdzieniem, bet arī tiek izteikta ar māksliniecisko attieksmi, kurā augs ir gan domāšanas figūra, gan sadarbības līdzeklis.

  • ‘’Zaļā’’ kā simboliskas un virspusējas maskarādes, izmantota kā sinonīma ekoloģijai un veģetācijai, dekonstrukcija.

  • Nesenu pētijumu par augu sensorajām modalitātēm un tradicionālajām farmakopejas zināšanām integrācija, izmantojot neantropocentriskas spekulācijas, lai transformētu mūsu uztveri un uzlabotu mūsu izpratni par vidi un pašreizējo klimata stāvokli.



Īpaša vieta ir atvēlēta jautājumiem par organismu un eksperimentālu sistēmu darbību, līdz

Pat to mikro-performativitātei, nevis tikai fokusējoties uz cilvēka specifiku, tanī pat laikā izceļot 

laikmetīgas filozofiskas idejas, kas kas atbalsta nepārtrauktību starp sugām un to mikroskopiskajiem savienojumiem. Tiek izpētītas hibrīdas mākslas formas, kuras iedvesmojuši zinātnes un tehnoloģiju pētījumi (STS), kas sola pavērt perspektīvas organismu citādībai, potenciālam un to darbības pārskatīšanai caur augiem, dzīvniekiem un mikroorganismiem.

Uzsvars tiek likts arī uz to, ko augu kopums nozīmē raganām, alķīmiķiem un šamaņiem, kuri dažādās kultūrās un kontekstos ir izstrādājuši paņēmienus, kā pārvarēt redzamo un piekļūt citām realitātēm. Tas iet roku rokā ar pašu situēto zināšanu konceptu, ko ir raksturojusi

Donna Haraveja (Donna Haraway): "We seek … not partiality for its own sake but, rather, for the sake of the connections and unexpected openings situated knowledges make possible. The only way to find a larger vision is to be somewhere in particular." 

Kuratori: Jens Hauzers (Jens Hauser), Aniara Rodado

Vairāk informācijas (Angļu val.) šeit:

 http://rixc.org/en/home___/0/716/