ENG Presei Atbalstītāji Kontakti

Jaunumi

Festivāla foto: Santa France. Manai kreisajai ausij patika šis video (2021). 

Šonedēļ no 23. līdz 25. septembrim gan virtuāli, gan Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies ikgadējais RIXC Mākslas un zinātnes festivāls PostSensorium, kas šogad atklās cilvēku virtuālās un reālās dzīves izaicinājumus, kuru pārvarēšanai uzmanības centrā ir mūsu sensorā uztvere un ķermeņiskā pieredze.

"Mēs vēlamies iztēloties sevi kā domājošas un runājošas racionālas būtnes, bet dzīvot, pirmkārt un galvenokārt, nozīmē saredzēt, sagaršot, sajust un saost pasauli ap mums." Koča (Coccia, 2016)

Šogad konferencē viesosies trīs īpaši viesi: amerikāņu profesore un mediju mākslas kuratore Vitnijas muzejā, Kristiāne A. Pola (Christiane A. Paul), amerikāņu skaņas un mediju mākslas vēsturnieks, teorētiķis un rakstnieks, kurš ir atpazīstams ar savu ieguldījumu skaņu mākslas jomā, Duglass Kāns (Douglas Kahn), kā arī viena no festivāla izstādes māksliniecēm, slovēņu jauno mediju māksliniece, kas apvieno mākslu ar bioloģiju, Špela Petriča(Špela Petrič).

Vieslekcijām, kas notiks tiešsaistē Zoom platformā, aicinām iegādāties biļetes eventbrite platformā: https://ieej.lv/tWWim

Biļetes ir iespējams iegādāties uz visu festivāla programmu, kā arī atsevišķiem festivāla notikumiem.

20. gadsimta kiberdaiļliteratūrā ķermenis tiek uzskatīts par “gaļas mašīnu”, kura vienīgā funkcija ir vadīt smadzeņu aktivitāti, lai nodrošinātu domāšanas funkciju; kamēr mūsu domāšanas process, nošķirts no ķermeņa, tiek uzskatīts par tīri transcendentālu darbību. Lai gan mūsdienu neirozinātne atklāj arvien pārliecinošākus argumentus, kas apstiprina to, ka mūsu griba ir parastu autonomo neironu (tātad uztveres) galarezultāts, mēs turpinām radīt mašīnas, lai barotu fantāziju, ka ķermeņi ir nošķirti no prātiem, kas tos kontrolē.

Mūsdienu domātāji uzskata, ka mūsu eksistence – vai nu miegā vai nomodā – ir nepārtraukta uztveres iespaidu straume (Emanuels Koča / Emanuele Coccia, 2016), apgalvojot, ka mūsu ķermeniskā pieredze, ko mēs uztveram ar maņām, ir veids, kā mēs domājam (Karolīna A. Džonsa / Caroline A. Jones, 2006)

Festivāla virtuālās programmas ietvaros no 23. līdz 25. septembrimnorisināsies ikgadējā starptautiskā konference “Open Fields 2021”, kuras ietvaros norisināsies ievērojamu speciālistu lekcijas, sarunas ar māksliniekiem, kurās tiks atklāti laikmetīgie mediji, mākslas paņēmieni un jauni rīki cilvēcisko un “vairāk-kā-cilvēcisko” sensoriju izpratnei, mākslīgais intelekts un 21.gadsimta estētika un jaunu, imersīvu pieredžu radīšana. Savukārt vakara programmā aicinām uz virtuālu koncertu no RIXC Meža laboratorijas, performancēm, video seansiem un WebVR izstādi. “Open Fields” konference ir ikgadēja RIXC Mākslas un zinātnes konference Rīgā, kas tiek organizēta sadarbībā ar konferences akadēmisko partneri – Liepājas Universitātes MPLab (Mākslas Pētījumu laboratoriju). “Open Fields” ir vadoša Baltijas un Ziemeļvalstu platforma kritiskām diskusijām par jauniem diskursiem un mākslas formām tādās sfērās kā mākslas pētniecība, digitālā māksla, māksla un zinātne un tehno-ekoloģijas. Šogad konferencē piedalīsies vairāk kā 70 lektori no visas pasaules, to skaitā īpašie viesi un vieslektori, Kristiāne A. Pola, Duglass Kāns un Špela Petriča.


Kristiāna Pola. Publicitātes attēls.

Cetrutdien, 23. septembrī plkst. 16.00 Kristiānes Polas virtuālajā lekcijā “Māksla un mākslīgais intelekts – automatizējot sensoriju”, lektore iepazīstinās ar mākslas darbiem, kas atklāj redzamo kā to uztver attēlu atpazīšanas tehnoloģijas; runas un balss saistību ar saprātu un personību, kā arī zināšanu konstrukciju. Atklājot aizspriedumus un kontekstuālos pārpratumus jeb pievēršot uzmanību mazpazīstamiem datiem, šie mākslas darbi atklāj kā mākslīgais intelekts mācās redzēt, klasificē attēlus un vēstī stāstus. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība arī automatizētā sensorija estētikai un radošās ekspresijas potenciālam.

Kristiāne A. Pola ir Šeilas S. Džonsones dizaina centra (Sheila C. Johnson Design Center) kuratore un vadītāja, mediju studiju profesore Jaunajā Skolā (the New School), kā arī digitālās mākslas kuratore Vitnijas muzejā Ņujorkā. Viņa ir plaši atpazīstama kā grāmatas “Digitālā māksla” (“Digital Art”, Thames & Hudson. 2003/2008) autore.  Pēdējo gadu laikā mākslīgais intelekts ir ieguvis īpaši lielu uzmanību diskusijās, kurās tiek apspriestas tehnoloģijas dēļ tā arvien pieaugošās lomas datu apstrādes “mašīnapguvē” un lēmumu pieņemšanā tādās jomās kā tirdzniecība, darbaspēks, novērošana un izklaide. Digitālā māksla analītiski pēta mākslīgā inteleta attīstību un tā radītās sociālās un kultūras transformācijas. 

Piektdien, 24. septembrī plkst. 18.00 viena no izstādes “PostSensorijs” māksliniecēmŠpela Petriča apskatīs post-antropocentrisko attiecību iespējas ar augiem, kuras padziļināti pēta savos divos pētniecības projektos Konfrontējot augu citādību (2015) un Augu mašīna (2018-turpinās). Bieži veidoti starpdisciplinārā sadarbībā, mākslas darbi ir balstīti atklāsmē, ka mūsdienu (bio)tehnoloģiskās dzīves apakšapjoms prasa arvien adaptīvāku sociālo un politisko iesaisti. (Bio)informātikas pamatoti, algoritmiski uzlabotā biopolitikas forma atšifrē cilvēkus fragmentārā saistību un atkarības kontekstā, kas savādi atgādina mūsu tradicionālo izpratni par augiem. 

Špela Petriča. Dziļā fitokrātija: mežonīgās dziesmas (Deep Phytocracy: Feral Songs), 2018. 

Rietumu domāšanā augi tiek uztvertas kā būtnes, kas ir gana vienkāršas, lai tās varētu tikt nodalītas, pilnīgi izprastas un līdz ar to arī kontrolētas un vadītas. Savos mākslas darbos Špela Petriča iestājas par attiecību stiprināšanu starp informāciju tehnoloģijām un augiem, identificējot tajā divas kritiskas šābrīža situācijas pazīmes: nepieciešamību pārbūvēt mūsu attiecības ar augiem un ontoloģisko pielīdzināšanu, kurā augi un cilvēku kļūtu statistiski vienlīdzīgi. Mākslas darbu kontekstā ķermeņi un dati kļūst par materiālu ne-ulitārām, teorētiskām reprezentācijām par augu dzīvi informācijas sfērā.

Špela Petriča. Publicitātes foto.

Špela Petriča ir jauno mediju māksliniece, kas darbojas Ļubļanā un Amsterdamā, un ir ieguvusi doktora grādu bioloģijā. Pašlaik viņa strādā kā pētniece Vrijes Amsterdamas Universitātē. Savos mākslas darbos viņa apvieno dabaszinātnes, biomediju paņēmienus un performances, analītiski pētot antropocentrisma robežas starpsugu kontekstā. Māksliniece ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, to skaitā White Aphroid par izciliem mākslinieciskiem sasniegumiem (Slovēnija), Biomākslas un dizaina balvu (Nīderlande), un balvu par izcilību Prix Ars Electronica (Austrija).

Savukārt sestdien, 25. septembrī plkst. 11.00 Duglass Kāns savā lekcijā “Neredzēt zilo: enerģija un materiālisms mākslā un zinātnē” runās par līdzīgiem atspīdumiem, uzzibsnījumiem un spozmes robežām, enerģijām uz to slieksņa, kas novērojami zilajās krāsās, kas nevar tikt saskatītas – gan debesu, gan tīklenes zilumā. Viens no zilajiem toņiem ir novērojums kvantu fizikas agrīnajās stadijās, pārsteidzošā kārtā mākslas un zinātnes centrā Eiropas kultūras teorijā, kamēr otrais aug nozīmībā kopš laika, kad gadalaiki vairs nesaskaņojas ar diennakts laikiem. Autors pievērsīsies mirdzumamkā fenomenam, kas ir novērojams jolngu (Yolngu) gleznojumos un rituālos, ko mūsdienās bieži izmanto, lai aprakstītu arī citu aborigēnu gleznojumus, kā arī pielieto nesenākajās eko-feminisma teorijās. Lai gan lielākoties mirdzums ir pozitīvs fenomens, tas var arī signalizēt par briesmām, “par dusmu uzliesmojumu haizivs acī”, atstarojošās acu membrānas (tapetum lucidum) mirdzumu aiz tīklenes.

Duglass Kāns. Publicitātes attēls.

Duglass Kāns ir skaņas un mediju mākslas vēsturnieks, teorētiķis un rakstnieks. Duglass Kāns ir emeritētais profesors Nacionālajā Jaunās Dienvidvelsas eksperimentālās mākslas institūtā Sidnejā, Austrālijā. Viņš ir grāmatas “Skaņa, ūdens, miesa: skaņas vēsture mākslā” (“Noise Water Meat: A History of Sound in the Arts”, MIT Press, 1999) un citu skaņas mākslas vēstures un “mākslas enerģijas” grāmatu autors. Viņa publikācijas par skaņas izmantošanu avangardajā un eksperimentālajā mākslā un mūzikā, kā arī mediju mākslas vēsturi un teoriju ir plaši zināmas mediju mākslas jomā – Duglasa Kāna publikācijas ir atstājušas nozīmīgu iespaidu uz skaņas izpēti un skaņu mākslas nozari.

Festivāla nozīmīgais notikums fiziskajā telpā ir starptautiskās izstādes “PostSENSORIUM” atklāšana Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kas norisināsiesceturtdien, 23. septembrī plkst. 18:00. Izstādē līdz 12. novembrim būs apskatāmi latviešu un ārvalstu mākslinieku darbi, kuri apmeklētājus izvedīs imersīvā pastaigā, akcentējot mūsu maņu saskarsmi ar apkārt esošo dabu, urbāno vidi, pētot tehnoloģiju ietekmi uz cilvēku uztveri, kā arī sniedzot iespēju pieredzēt jaunas vides, kuras var radīt mākslīgais intelekts. Izstāde atklāj postsensorija aspektus starptautiski atpazīstamu mākslinieku darbos, kuri izmanto jaunus, virtuālus uztveres rīkus, lai paplašinātu mūsu sensorijus vairāk-kā-cilvēku nākotnes vārdā.


Vanesa Lorenco. Mari mutare, 2020/2021. 

RIXC festivāla izstādē "PostSENSORIUM" piedalīsies 14 jauni un jau atzinību guvuši mākslinieki no visas pasaules: Marija Kastelanos un Alberto Valverde (Maria Castellanos, Alberto Valverde, Spānija), Santa France (Latvija), Deivids Heins un Džoisa Hinterdinga (David Haines, Joyce Hinterding, Anglija/Austrālija), Daniels Hengsts (Daniel Hengst, Vācija), Knowbotiq (Ivonna Vilhelma, Kristiāns Hūblers / Yvonne Wilhelm, Christian Huebler, Šveice/Austrija), Kristīne Krauze-Slucka (Latvija), Vanesa Lorenzo (Vanessa Lorenzo, Šveice/Vācija), Špela Petriča (Špela Petrič, Slovēnija), Taivons Raiss (Tivon Rice, ASV/Nīderlande), Klements Valla (Clement Valla, ASV), Rihards Vītols (Latvija).

 

Festivāla virtuālajai programmai no 23. līdz 25. septembrim biļetes ir iespējams iegādāties eventbrite platformā: https://ieej.lv/tWWim

Izstāde “PostSensorijs” būs apskatāma klātienē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā līdz 12. novembrim. Ieeja bez maksas.



Sekojiet festivāla programmai: https://festival2021.rixc.org/

 

Festivāla programmā:

Ceturtdien, 23. septembrī

14.00- 15.45 ZAĻŠ: Atjaunots: Sastopoties ar jaunajām dabas kultūrām. Jenss Hauzers, Kristīne Bergausta, Marlou van der Kruijsena, Ādams Brauns, Marija Kastellanosa Vicente.

16.00-17.15 PostSensorium vieslekcija. Kristiāne A. Pola“Māksla un mākslīgais intelekts – automatizējot sensoriju”

Zoom platformā

18.00-20.00 Izstādes “PostSensorijs” atklāšana
Latvijas Nacionālā bibliotēka

 

Piektdien,  24. septembrī

11.00 – 17.30 Open Fields konference: PostSensorijs / 1. diena: Pieredzes un papalšinātā realitāte, Virtuālās uztveres un pieredzes mākslas prakses

18.00 – 18.40 PostSensorium vieslekcija: Špela Petriča.  Of Algos, augi un veģeteriāts
18.40 – 20.00 PostSesnorijs mākslinieku prezentācijas: Klements Valla, Daniels Hehgsts, Karlija Leiva

21.00 – 22.00 Svešās sajūtas.  ACT un MIT jauno mākslinieku programma

Zoom platformā

 

Sestdien, 25. septembrī

11.00 – 12.20PostSensorium vieslekcija: Duglass kāns. Neredzēt zilo: enerģija un materiālisms mākslā un zinātnē

12.30 – 19.00 Open Fields konference: PostSensorijs / 2. diena: Inteliģentās ekosistēmas un vairāk-par-cilvēku apstākļi, sensorā uztvere un skaņas imersijas
20.00 Noslēguma programma. Dzirdes pieraksti – koncerts no siltumnīcas koncetzāles. Krista Dintere, Ivo Tauriņš, Lauris Šmits

Zoom platformā



Producenti un kontakti:

Festivālu producē Jauno mediju kultūras centrs RIXC

Festivāla kuratori: Rasa Šmite (rasa@rixc.org) un Raitis Šmits (raitis@rixc.org)

Festivāla producente: Agnese Baranova (agnese@rixc.org)

Preses un informācijas koordinatore: Līva Siliņa (rixc@rixc.org)

E-pasts saziņai: rixc@rixc.org

Tel.nr.:  +371 29635167 (Agnese Baranova), +371 26546776 (Rasa Šmite)

Adrese: Jauno mediju kultūras centrs RIXC, Lenču iela 2, Rīga, LV-1010, Latvija

 

Atbalstītāji un partneri:

Festivāla un konferences “PostSensorium” programma norisinās projekta “Green Revisited - Encountering Emerging Naturecultures (GREEN)” ietvaros, ko līdzfinansē ES programma “Radošā Eiropa”. Projektu GREEN vada RIXC sadarbībā ar partneriem: Baltan Laboratories (Nīderlande), Emmetrop (Francija), Zavod Projekt Atol (Slovēnija), Oslo MET (Norvēģija), Biofilia Alto Universitātē (Somija), MPLab / Mākslas Pētījumu laboratorija Liepājas Universitātē (Latvija), Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Festivālu atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Gētes Institūts, Capital, Liepājas Universitāte, MPLab, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Arterritory, Satori, Wemakemoneynotart, Echo Gone Wrong.

KONTAKTI

rixc@rixc.org

+371 67228478 (birojs)

+371 26546776 (Rasa Šmite)